Retour
tūtēla,
Page numérisée
tūtēlārĭus,
Ouvrir
tūtēlāris,
e
(tutela),
¶ 1
tutélaire, protecteur :
Macr.
Sat.
3, 9, 2 ;
Arn.
3, 34
¶ 2
de tutelle :
Dig.
12, 3, 4
.
