sĕrēnĭtās, ātis, f. (serenus),

¶ 1 sérénité : cæli Cic. Div. 2, 94, du ciel

¶ 2 [fig.] calme : Liv. 42, 62, 4 ; Sen. Ira 3, 25, 4

¶ 3 grandeur sérénissime, Sérénité [titre honorifique] : Décad.