părĭĕtārĭus, a, um (paries), de mur : structor parietarius
Firm. Math. 8, 24,
maçon ||
herba parietariaPs. Apul. Herb. 81 ;
parietalis
M. Emp. 13 ;
parietina
Amm. 27, 3, 7,
ou simplt parietaria
Ps. Apul. Herb. 81,
pariétaire [plante].
herba parietaria