1 mĕdĭcātus, a, um,

¶ 1 part. p. de medico et medicor

¶ 2 adjt, médicinal, propre à guérir, qui a une vertu curative : Sen. Nat. 2, 25, 9 ; Plin. Min. Ep. 8, 20, 4 ; Curt. 3, 6, 2 ||
-tior Plin. 28, 124 ; -tissimus Plin. 28, 78.