lănĭus, ĭī, m. (lanio 1), boucher : Cic. Off. 1, 150 ; pendere ad lanium Phædr. 3, 4, 1, être suspendu à l'étal d'un boucher ||
victimaire, sacrificateur : Pl. Ps. 327 ; Varro R. 2, 5, 11 ||
[fig.] bourreau : Pl. Ps. 332.