Retour
jūrātōrĭus,
Page numérisée
jūrĕ,
Ouvrir
jūrātus,
a, um,
¶ 1
part. de
juro
¶ 2
adj
t
, qui a juré, qui a prêté serment :
Cic.
Off.
3, 99 ;
Att.
13, 28, 2 ;
Ac.
2, 146,
cf.
juror
||
-issimus
Plin.
præf. 22
.