Hȳlæus, ī, m. (Ὑλαῖος),

¶ 1 Hylée [centaure tué par Thésée] : Virg. En. 8, 294 ||
-æus, a, um, d'Hylée : Prop. 1, 1, 13

¶ 2 un des chiens d'Actéon : Ov. M. 3, 213.