Dȳmē, ēs, f. (Δύμη), Plin. 4, 13, et Dymæ, ārum, f., Liv. 27, 31, 11, Dymes [ville d'Achaïe] ||
-æus, a, um, de Dymes : Liv. 27, 31, 11 ||
subst. m. pl., Dyméens : Cic. Att. 16, 1, 2.