Retour
carptim
Page numérisée
carptūra,
Ouvrir
carptŏr,
ōris,
m.
(carpo),
¶ 1
esclave qui découpe les viandes :
Juv.
9, 110
¶ 2
critique malveillant :
subducti supercilii carptores
Læv.
d.
Gell.
19, 7, 16,
censeurs au sourcil froncé.